It kā parasta sestdiena, bet savādāka* jeb akcija „Pārsteidz bārmeni!”
Īstenībā, ja tā paskatās, tad arī pati sestdiena iesākās krietni citādāka kā ierasts. Parasti gultas diēta ir paredzēta svētdienai. Ā, kā tas izpaužas? Pēc brokastīm atgriežos gultā, paņemu laptopu, grāmatu vai žurnālu un visu dienu dzeru tikai ūdeni vai tēju. Īsāk sakot, gan prokrastinēju, gan strādāju. Jā, un no šiem aptuveni 4m² mani iespējams dabūt ārā tikai, lai papildinātu ūdens glāzi vai tējas krūzi. Ir gan daži gudrinieki, kuri apguvuši trikus, kā mani izdabūt ārā no mājām arī svētdienās (un tas ir diezgan nekrietni!), bet par to sīkāk viņi zinās stāstīt. Ha!
Tātad.. viss sākās ar to, ka līdz ar pamošanos vienpersoniski tika pieņemts lēmums par sestdienu kā brīvdienu. Galvenokārt tāpēc, ka izdomāju, ka šī ir atbilstoša diena, lai sakārtotu dokumentus, programmas, filmas, seriālus un mūziku. Arī cietais disks to bija nopelnījis. Patiesībā abi.
Pirmie joki sākās ap pulksten 17, kad nejauši sapazinos ar snovborda instruktoru pat neizejot no mājām un nepieslēdzoties internetam. Ha, man dažreiz tiešām patīk tas kā cilvēki prasmīgi nokļūdās ar numuriem, īsziņas sūtot. Pasmaidīju un ķēros atpakaļ pie iesāktajām lietām. Līdz 21:53 atskan telefona zvans ar jautājumu, vai es esmu Pienā un kāpēc neesmu. Nu, pirmkārt, skatos filmu, otrkārt, nav plānots doties ārpus mājām un, treškārt, tiešām nav plānots. Dāmas turpināja lauzt un lauzt, līdz pielauza. Pat arguments „es tāpat šodien nedzeršu” nebija pietiekoši spēcīgs, lai ļautu palikt komfortzonā. Tādēļ noklausījos instrukciju par to, kas jāvelk (kaut kas seksīgs) un cikos jābūt (pēc 1h) un devos.
Pirmā pieturvieta – Piens. Pasūtīju savu iecīnītāko kokteili tur: kola + ledus + laims. Kāpēc laims? Tāpēc, ka pēc rumkolas izskatās. Ha, un jūs patiešām nevar iedomāties, cik bieži esmu šādi šmaukusies. Godīgi? Īstenībā jums to labāk nezināt. Te pat bez grādīgās dziras bija ļoti jautri. Izskatījās, ka pilnmēness tuvošanās atstāj nopietni ietekmi uz cilvēku pašnovērtējumu un dejas prasmēm. Ticiet man, baleta elementus, pilnu sauju 80.to-90.-to deju kustības un tik neveiksmīgus mēģinājumus spert pirmos soļus tecktonik virzienā vienuviet nebiju redzējusi. Jautri līdz asarām, jo nu.. nav iespējams saprast smieties vai raudāt.
Tā kā mana tā brīža kompānija jutās sagurusi un nolēma doties gulēt, tad izmantoju piedāvājumu pievienoties ballītei Vecrīgā. Ja jau reiz esmu iznākusi ielās, tad doties uz mājām pirms pl.2 naktī nedaudz grēks. Ā, par pasūtījumu runājot, šeit ar reakciju un mīmiku nekādas problēmas. Jautrība sākās tikai Vecrīgā.
Saņēmu norādījumus doties uz Shotiem, jo tur taču laimīgā stunda. Ok, viss skaidrs, rādās, ka būs jautri. Godīgi sakot, šī ir viena no drausmīgākajām vietām, kurā ierasties skaidrā. Tas alkohola aromāts gaisā (vai arī bezgaisā), jau atverot durvis, normāli no kājām gāž. Pirmais jautājums: „Ko dzersi?” Atbilde tikpat lakoniska: „Neko!” Bet pie bāra gan tomēr aizgāju, nolēmu turpināt akciju “Pārsteidz bārmeni - pasūti kolu ar ledu un laimu”. Jūs pat iedomāties nevarat, cik novērtējošu mīmiku saņēmu kā atbildes reakciju laimīgajā stundā pasūtot kaut ko tādu, kas nav „divi par viena cenu”. Savu īpašo kokteili saņēmu tikpat īpašā glāzē – tajā, kurā parasti long island iced tea pasniedz. Atgriežoties pie galdiņa, saņēmu sašutuma pilnu acu skatienu un komentāru, ka „teici – neko neņemsi”. Mhm, pirms nepārbaudīsi – neticēsi. Ziniet, kas bija smieklīgākais? Es savu kolu no tās milzīgās glāzes dzēru ilgāk, nekā kāda cita savu long island iced tea. Tā kā bija plāns apmeklēt vēl pāris Vecrīgas lokālus, tad nācās strauji izdzert ledaino kolu un šķita arī nedaudz mandeles apsaldēt. Uz to no Lindas saņēmu ieteikumu turpmāk izvēlēties dzērienus ar pievienotu alkoholu, jo tad neko nevarot apsaldēt. Ha, protams!
Gājām uz Aptieku caur Mojo, kurā bija slēgtais pasākums, lai uzzinātu, ka Tequilā tagad ieeja arī no Pils ielas. Piecu soļu attālumā no Aptiekas radās ierosinājums doties uz Fīlīngu, bet tā kā sajūsma par šo priekšlikumu strauji noplaka, devāmies uz HHC, lai dažām tālu līdz Pulkvedim nebūtu jāiet. Ha, šī ir vieta, kur man sanāca vissmieklīgākais dialogs ar bārmeni:
- “Greifrūtu sulu”
-“Ko?”
- “Greifrūtu sulu”
- “Ar ko?”
- “Neko”
- “Kā? Tīru?”
- “Mhm”
- …… (ilgstoša pauze)
Mīmika viņam uzkārās uz diezgan ilgu laiku, pat varēja nolasīt no sejas „oooppss! error 404 object not found”. Kad sistēma atkārās, par šī ekskluzīvā dzēriena cena tika aprakstīta kā četri lati. Humoru sapratām! Pēc tam, kad iestādījumam tika nonest jumts pie Limp Bizkit - Rollin’ un paspēju apreibt no garāmejoša blakussēdētāja alkoholiskā aromāta, atkal vienpersoniski nobalsoju par došanos mājās. Pulkstenis tomēr jau trešo stundu jaunajā dienā rādīja. Nepaspēju lāgā pat nogriezties uz 11. novembra krastmalas, kā atskanēja zvans, ar kuru tiku pavadīta līdz pat dzīvokļa durvīm. Forši! Jā, ir daži draugi, kuri zina, ka drīkst zvanīt, rakstīt, DM vai jebkurā citā veidā kontaktēties ar mani nakts vidū un, pat ja gulēšu un, iespējams, tikšu pamodināta, sankcijas nesekos.
Rezumējot: man ļoooti patika akcija „Pārsteidz bārmeni!” un es to pilnīgi noteikti atkārtošu vēl un vēl un vēl. Turklāt, lai ideāli pavadīt labu vakaru pilnīgi pietiek ar labu garastāvokli un kolosālu kompāniju. Man ar tādām IR paveicies!
* Jā, jā, šeit der rakstīt gan savādāka, gan citādāka, bet tā kā izbrīnīju un pārsteidzu lielāko vairumu satikto cilvēku, tad atļāvos paskatīties no viņu prizmas ne savas.
P.S. Ieraksta tapšanas procesā tika patērētas 3,5 ūdens glāzes (0,33l) un Dub Fx albums “Everythinks A Ripple”, kā arī John Legend and The Roots albums “Wake Up!”
