mana smilškaste, mans košums

Izdomājām ar mammu šodien parunāt par ģimenes lietām un līdzībām. Galvenokārt jau tāpēc, ka līdz šim pašam brīdim neesmu sapratusi, kurā tad nu no abām dzimtām esmu iedzimusi. Ilgi domājām un daudz pasmējāmies. Beigās viņa nonāca pie secinājuma, ka es esot līdzīga vectēvam. It sevišķi jau raksturā. Lūk, par to varu tikai lēnām novilkt – aaaaaak vai! Tomēr visjautrākais bija viņas kolosālais ieteikums. Vectēvs kopš armijas laikiem ir pāris tetovējumu īpašnieks un viņa, protams, zina, ka šīs lietiņas arī mani mēdz uzrunāt, tāpēc viņas ierosinājums bija nodublēt vienu no viņa zīmējumiem. Tā kā, viņasprāt, viena no lietām, kura mums abiem kopīga ir brīvības izjūta, diženums un cēlsirdība, tad šo visu mamma noasociēja ar ērgli, kas viņam uz krūtīm kreisajā pusē pie sirds uztetovēts. Viņas ieteikums skanēja brīnišķīgi – man tādu pašu vajagot uz sēžamvietas, zem tā parakstot „kiss my eagle” (sadzirdējāt līdzību, vai ne?). Pasmējos un teicu, lai turpmāk prātīgāk izvēlas dotos padomus, jo piecu sešu mēnešu laikā dažādus brīnumus varu sastrādāt, it sevišķi, ja man tā idejas iepatīkas. Ha!